| Source | Target | | Kiinasta ja Thaimaasta polkumyynnillä tapahtuvan tuonnin määriä ei voida pitää vähäisinä, koska niiden markkinaosuus oli 5,4 prosenttia (Thaimaa) ja 47,3 prosenttia (Kiina) tutkimusajanjakson aikana. | Taizemes un ĶTR importa apjomus par dempinga cenām nevar uzskatīt par nenozīmīgiem, jo to tirgus daļa IP laikā veido attiecīgi 5,4 % un 47,3 %. |
| Kumulatiivinen arviointi katsottiin alustavasti asianmukaiseksi ottaen huomioon vastaavat kilpailuolosuhteet näistä kahdesta maasta peräisin olevan tuonnin ja samankaltaisen unionin tuotteen välillä eli samojen myyntikanavien kautta ja samoille asiakasryhmille. | Kumulatīvo novērtējumu provizoriski uzskatīja par lietderīgu, ņemot vērā salīdzināmus konkurences nosacījumus starp importu no šīm divām valstīm un līdzīgo Savienības ražojumu, jo tiem bija vieni un tie paši tirdzniecības kanāli un klientu kategorijas. |
| Itse asiassa useissa tapauksissa osoitettiin, että Kiinasta ja Thaimaasta tuotuja tuotteita myytiin samojen jakelijoiden kautta. | Patiešām vairākos gadījumos tika pierādīts, ka ražojumus, kas bija importēti no ĶTR un Taizemes, pārdeva, izmantojot vienus un tos pašus izplatītājus. |
| Siihen viitataan tässä ilmaisulla "kahdesta asianomaisesta maasta tapahtuva tuonti". | Tas turpmāk saukts par “importu no abām attiecīgajām valstīm”. |
| Kahdesta asianomaisesta maista polkumyynnillä tapahtuvan tuonnin määrä ja markkinaosuus | Importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa |
| Tarkasteltavana olevan tuotteen tuonnin määrä kahdesta asianomaisesta maasta unionin markkinoille kasvoi tarkastelujakson aikana 15 prosenttia. | Attiecīgā ražojuma importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. |
| Vaikka tuonti väheni aluksi 16 prosenttia vuodesta 2008 vuoteen 2009 johdanto-osan 97 kohdassa mainitun kulutuksen vähenemisen vuoksi, se kasvoi myöhemmin huomattavasti 31 prosenttiyksikköä tutkimusajanjaksoon asti. | Lai gan no 2008. līdz 2009. gadam patēriņa krituma dēļ imports sākotnēji samazinājās par 16 %, kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, tas pēc tam līdz IP ievērojami palielinājās (par 31 procenta punktu). |
| Eurostat ja tutkimuksen päätelmät | Eurostat un izmeklēšanas konstatējumi. |
| Unionin tuonnin määrä (tonnia) | Savienības importa apjoms (tonnās) |
| Kaksi asianomaista maata | Abas attiecīgās valstis |
| Polkumyynnillä kahdesta asianomaisesta maasta tapahtuneen tuonnin markkinaosuus kasvoi 11 prosenttiyksikköä 41,7 prosentista 52 prosenttiin tarkastelujakson aikana. | Importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm tirgus daļa palielinājās par 11 procentpunktiem (no 41,7 % līdz 52,7 % attiecīgajā periodā). |
| Markkinaosuuden kasvu tapahtui ennen kaikkea vuoden 2010 ja tutkimusajanjakson välisenä aikana kysynnän elpyessä. | Šī tirgus daļa galvenokārt pieauga no 2010. gada līdz IP, kad palielinājās pieprasījums. |
| Unionin markkinaosuus | Savienības tirgus daļa |
| Kahdesta asianomaisesta maasta tapahtuneen tuonnin hinnat ja hinnan alittavuus | Importa no abām attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums |
| Hintojen kehitys | Cenu pārmaiņas |
| Seuraavassa taulukossa esitetään Eurostatin tietojen perusteella kahdesta asianomaisesta maasta polkumyynnillä tapahtuneen tuonnin keskihinta unionin rajalla tullaamattomana. | Turpmākajā tabulā ir parādīta vidējā cena importam par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas (Eurostat dati). |
| Tarkastelujaksolla tuonnin keskimääräinen hinta kahdesta asianomaisesta kahdesta maasta kasvoi jatkuvasti yhteensä 14 prosenttia. | Attiecīgajā periodā vidējā cena importam no abām attiecīgajām valstīm nepārtraukti palielinājās, kopā pieaugot par 14 %. |
| Tuontihinnat (euroa/tonni) | Importa cenas (EUR/tonna) |
| Hintojen alittavuus | Cenu samazinājums |
| Oikaisuja tehtiin tarvittaessa kaupan portaan erojen (erityisesti OEM-myynnissä) ja tuonnin jälkeisten kustannusten huomioon ottamiseksi. | Vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības posmā (lielākoties OEM (oriģinālā aprīkojuma ražotājiem izgatavotie ražojumi) pārdošanas apjoms) un izmaksas pēc importēšanas. |
| Vertailusta kävi ilmi, että Thaimaasta ja Kiinasta peräisin olevia tarkasteltavana olevia tuontituotteita myytiin tutkimusajanjakson aikana unionissa hinnoilla, jotka alittivat unionin tuotannonalan hinnat 25–55 prosentilla (ilmaistuna prosentteina unionin tuotannonalan hinnoista). | Šis salīdzinājums parādīja, ka Taizemes un ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu IP pārdeva Savienībā par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām; izsakot procentos no Savienības ražošanas nozares cenām, tās bija par 25–55 % zemākas. |
| Unionin tuotannonalan tilanne | Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē |
| Tutkittaessa polkumyynnillä tapahtuneen tuonnin vaikutusta unionin tuotannonalaan arvioitiin perusasetuksen 3 artiklan 5 kohdan mukaisesti kaikki taloudelliset tekijät, jotka vaikuttivat unionin tuotannonalantilanteeseen tarkastelujaksolla. | Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari pārbaude ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
| Tuotanto, tuotantokapasiteetti ja kapasiteetin käyttöaste | Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums |
| Unionin tuotantomäärät putosivat jyrkästi 39 prosenttia vuosien 2008 ja 2009 välillä, ja sen jälkeen ne laskivat hieman jo alhaisesta tasostaan, vaikka kulutus kasvoi 12 prosenttiyksikköä seuraavina vuosina, kuten johdanto-osan 97 kappaleessa todetaan. | No 2008. līdz 2009. gadam Savienības ražošanas apjomi strauji samazinājās (par 39 %) un pēc tam vēl nedaudz samazinājās zem jau tā zemā līmeņa, neraugoties uz patēriņa pieaugumu 12 procentpunktu apmērā turpmākajos gados, kā norādīts iepriekš 97. apsvērumā. |
| Valituksessa olleet tiedot ja kyselylomakevastaukset | sūdzībā norādītie dati un atbildes uz anketas jautājumiem. |
| Unionin tuotantomäärä (tonnia) | Savienības ražošanas apjoms (tonnās) |
| Kaikki tuottajat | Visi ražotāji |
| Unionin tuotannonalan tuotantokapasiteetti (tonnia) | Savienības ražošanas jauda (tonnās) |
| Tuotantokapasiteetti | Ražošanas jauda |
| Tuotantokapasiteetin vähenemisestä huolimatta unionin tuotannonalan kapasiteetin käyttöaste pieneni 26 prosenttia, lähinnä vuosien 2008 ja 2009 välillä. | Neraugoties uz ražošanas jaudas kritumu, jaudas izmantojums galvenokārt no 2008. gada līdz 2009. gadam Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 26 %. |
| Unionin tuotantokapasiteetin käyttöaste | Savienības ražošanas jaudu izmantojums |
| Tuotantokapasiteetin käyttö | Ražošanas jaudas izmantojums |
| Varastot vähenivät 23 prosenttia tarkastelujakson aikana, samaan tahtiin kuin unionin tuotannonalan myynti ja tuotantomäärät vähenivät. | Krājumu apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 23 % līdz ar pārdošanas un ražošanas apjomu samazināšanos Savienības ražošanas nozarē. |
| Otokseen kuuluneiden unionin tuottajien kyselylomakevastaukset | atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. |
| Varastot (tonnia) | Krājumi (tonnās) |
| Otos | Izlase |
| Unionin myyntimäärä (tonnia) | Savienības pārdošanas apjoms (tonnās) |
| Unionin myynti | Savienības pārdošanas apjoms |
| Unionin tuotannonalan markkinaosuus supistui jatkuvaan tahtiin 9 prosenttiyksikköä eli 18 prosenttia tarkastelujaksolla, kun taas polkumyynnillä tapahtuneen tuonnin markkinaosuus kasvoi 11 prosenttiyksikköä saman jakson aikana, kuten johdanto-osan 107 kappaleessa todetaan. | Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās (par 9 procentpunktiem jeb 18 %), lai gan importa par dempinga cenām tirgus daļa tajā pašā laikposmā pieauga par 11 procentpunktiem, kā norādīts iepriekš 107. apsvērumā. |
| Hinnat ja niihin vaikuttavat tekijät | Cenas un cenas ietekmējoši faktori |
| Otokseen valitut unionin tuottajat kykenivät nostamaan myyntihintojaan vain 4 prosenttia tarkastelujakson aikana. | Atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā varēja tikai nedaudz paaugstināt pārdošanas cenas (par 4 %). |
| Koska polkumyynnillä unionin markkinoille tuodut määrät kasvoivat, hinnat nousivat vähemmän kuin kustannukset. | Savienības tirgū ieveda aizvien vairāk importa par dempinga cenām, tāpēc šis cenu paaugstinājums bija zemāks, nekā izmaksu pieaugums. |
| Keskimääräinen unionin hinta tonnia kohden | Vidējā Savienības cena par tonnu |
| Kannattavuus, investointien tuotto ja kassavirta | Rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma |
| Unionin tuotannonalan kannattavuus määritettiin ilmaisemalla samankaltaisen tuotteen myynnistä unionin markkinoilla etuyhteydettömille asiakkaille saatu nettovoitto ennen veroja prosentteina tämän myynnin liikevaihdosta. | Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu (pirms nodokļu samaksas) no līdzīgā ražojuma pārdevumiem Savienības tirgū nesaistītiem klientiem izsakot procentos no šo pārdevumu apgrozījuma. |
| Unionin tuotannonalan kannattavuus oli tyydyttävä tarkastelujakson alussa, mutta siitä tuli lähes kannattamatonta vuonna 2009. | Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgā perioda sākumā bija apmierinoša, savukārt 2009. gadā tās darbība gandrīz pilnībā bija nerentabla. |
| Vaikka kannattavuus myöhemmin hieman parani, se pysyi selvästi vahinkoa aiheuttamattoman tason alapuolella tarkastelukauden loppuun asti. | Lai gan pēc tam nedaudz palielinājusies, visā atlikušajā attiecīgajā periodā tā joprojām bija ievērojami zemāka par līmeni, kas nerada kaitējumu. |
| Sijoitetun pääoman tuoton (ilmaistuna voittoprosenttina investointien nettokirjanpitoarvosta) kehitys vastasi kannattavuuden kehitystä. | Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem (ROI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, šis rādītājs atbilda rentabilitātes tendencei. |
| Kannattavuus ja investointien tuotto | Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem (ROI) |
| Kannattavuus (indeksinä) | Rentabilitāte (indekss) |
| Investointien tuotto (indeksinä) | ROI (indekss) |
| Toiminnan nettokassavirta väheni jatkuvasti yhteensä 64 prosenttia tarkastelujaksolla, ja se oli erittäin alhaisella tasolla tutkimusajanjakson aikana. | Neto naudas plūsma no pamatdarbības attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās (kopumā par 64 %), IP sarūkot līdz īpaši zemam līmenim. |
| Kassavirta (euroa) | Naudas plūsma (EUR) |
| Kuten johdanto-osan 97 kappaleessa todettiin, unionin kulutus kasvoi huomattavasti vuoden 2009 ja tutkimusajanjakson välisenä aikana 8000 tonnia samalla, kun polkumyynnillä tapahtuvan tuonnin määrä kasvoi 9000 tonnia samana aikana, kuten johdanto-osan 106 kappaleessa todetaan. | Kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP ievērojami pieauga (par 8000 tonnām), savukārt importa par dempinga cenām apjoms tajā pašā periodā palielinājās par 9000 tonnām, kā norādīts iepriekš 106. apsvērumā. |
| Investoinnit ja pääoman saanti | Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu |
| Otokseen valittujen unionin tuottajien investoinnit kehittyivät tarkastelujaksolla seuraavasti: | Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražotāju ieguldījumi mainījās šādi. |
| Nettoinvestoinnit (euroa) | Neto ieguldījumi (EUR) |
| Pääoman saatavuus | Spēja piesaistīt kapitālu |
| Johdanto-osan 119 kappaleessa kuvatun riittämättömän kannattomuuden vuoksi joillakin unionin tuottajilla on ollut vaikeuksia hankkia pääomaa tulevia investointeja varten nykyisissä olosuhteissa. | Nepietiekamās rentabilitātes dēļ, kā aprakstīts iepriekš 119. apsvērumā, dažiem Savienības ražotājiem pašreizējos apstākļos bija grūtības piesaistīt kapitālu turpmākiem ieguldījumiem. |
