| Source | Target | | To inovatīvo uzņēmumu skaits, kas paši vai kopā ar citiem uzņēmumiem/institūcijām radījuši inovācijas | Število inovativnih podjetij, ki so inovacije razvila sama ali skupaj z drugimi podjetji/institucijami |
| Absolūtā izteiksmē un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem | kot absolutna vrednost in kot odstotek vseh inovacijsko aktivnih podjetij |
| Bez iepriekš minētās statistikas dalībvalstis var apkopot papildu statistiku (tostarp pašu dalībvalstu iedalījumus) saskaņā ar Oslo rokasgrāmatā minētajām galvenajām jomām. | Poleg naštetih statistik lahko države članice pripravijo dodatne statistike (vključno z njihovimi razčlenitvami) v skladu z glavnimi temami iz Oselskega priročnika. |
| Par šīs papildu statistikas iekļaušanu lems ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un tā tiks iestrādāta saskaņotajā apsekojuma anketā. | O vključitvi teh dodatnih statistik se bo odločalo v tesnem sodelovanju z državami članicami in bo zajeta v usklajenem vprašalniku. |
| Jāaptver tie uzņēmumi, kas ietilpst NACE 2. red. B, C, D, E, H, J, K sadaļā un NACE 2. red. | Zajamejo se podjetja s tržno dejavnostjo iz področij B, C, D, E, H, J, K NACE Rev. 2 in oddelkov 46, 71, 72 in 73 NACE Rev. 2. |
| , 71., 72. un 73. nodaļā. Dalībvalstis var paplašināt aptveramo uzņēmumu apjomu. | Države članice imajo možnost dodatne razširitve zajetja. |
| Par visiem mainīgajiem lielumiem ziņo katru otro gadu, pāra gados. | Vse spremenljivke se predložijo vsaki dve leti vsako sodo leto. |
| Visus rezultātus iedala pēc saimnieciskās darbības atbilstīgi NACE 2. red. sadaļām, nodaļām vai citiem agregātiem un šādām uzņēmumu lieluma kategorijām: | Vsi rezultati se razčlenijo po gospodarski dejavnosti po področjih, oddelkih ali drugih agregatih NACE Rev. 2 in po razredih števila zaposlenih: |
| NACE kategorija/lieluma kategorija | Kategorija NACE / kategorija velikosti |
| 10–49 darba ņēmēji | 10–49 zaposlenih |
| vairāk nekā 249 darba ņēmēji | Več kot 249 zaposlenih |
| kopā | Skupaj |
| “13 līdz 15” | „13 do 15“ |
| “20” | „20“ |
| “D” | „D“ |
| “J” | „J“ |
| “K” | „K“ |
| Rezultāti attiecībā uz 5. līdz 10. mainīgo aptver uzņēmumus, kas veic procesa un/vai produktu inovācijas darbības. | Rezultati spremenljivk 5 do 10 zajemajo podjetja z inovacijskimi dejavnostmi na področju procesa in/ali proizvoda. |
| Papildus 1. mainīgajam, citu mainīgo aptvērums un iedalījums saistībā ar četriem inovācijas veidiem tiks izraudzīts ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ietverts saskaņotajā apsekojuma anketā. | O zajetju in razčlenitvi po štirih tipih inovacij za spremenljivke razen za spremenljivko 1 se bo odločalo v tesnem sodelovanju z državami članicami in bosta vključena v usklajeni vprašalnik. |
| Rezultāti attiecībā uz 5. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi inovācijas sadarbības veidam. | Rezultati spremenljivke 5 se razčlenijo glede na vrsto inovacijskega sodelovanja. |
| Rezultāti attiecībā uz 6. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi izdevumiem inovācijai. | Rezultati spremenljivke 6 se razčlenijo po vrsti izdatkov za inovacije. |
| Rezultāti attiecībā uz 7. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi mērķiem, kas saistīti ar inovāciju. | Rezultati spremenljivke 7 se razčlenijo glede na vrsto ciljev inovacij. |
| Rezultāti attiecībā uz 8. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi informācijas avotam. | Rezultati spremenljivke 8 se razčlenijo glede na vrsto virov informacij. |
| Rezultāti attiecībā uz 9. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi apgrūtinošo faktoru veidam. | Rezultati spremenljivke 9 se razčlenijo glede na vrsto oviralnih dejavnikov. |
| Rezultāti attiecībā uz 10. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi attīstītāju veidam. | Rezultati spremenljivke 10 se razčlenijo po vrsti razvijalcev. |
| Par šiem iedalījumiem lems ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un tie tiks ietverti saskaņotajā aptaujas anketā. | O teh razčlenitvah se bo odločalo v tesnem sodelovanju z državami članicami in bodo vključene v usklajeni vprašalnik. |
| Visus rezultātus sniedz 18 mēnešu laikā pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām. | Vsi rezultati se zagotovijo v 18 mesecih po koncu koledarskega leta referenčnega obdobja. |
| Dalībvalstis var brīvprātīgi sniegt Komisijai (Eurostat) valstu inovācijas apsekojumos iegūtos individuālos datu ierakstus, aptverot visas aptaujātās statistikas vienības. | Države članice lahko Komisiji (Eurostatu) prostovoljno predložijo individualne podatkovne zapise, ki zajemajo vse statistične enote, raziskane kot del nacionalnih raziskovanj inovacij. |
| Apsekojuma anketās, ko izmanto inovācijas apsekojumos, kurus veic ik pēc diviem gadiem un sākot ar 2012. pārskata gadu, jāietver galvenās Oslo rokasgrāmatā izklāstītās jomas attiecībā uz inovācijas novērtēšanu uzņēmumos. | Vprašalnik, ki se uporablja za raziskovanje inovacij, ki se izvaja vsaki dve leti in se prvič izvede v referenčnem letu 2012, zajema glavne teme iz Oselskega priročnika v zvezi z merjenjem inovativnosti v podjetjih. |
| Komisija (Eurostat) ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā metodiskus ieteikumus inovācijas apsekojumiem, lai apsekojumu rezultāti lielā mērā būtu saskaņoti. | Komisija (Eurostat) v tesnem sodelovanju z državami članicami pripravi metodološka priporočila za raziskovanje inovacij, ki bodo privedla do visoke stopnje usklajenosti rezultatov raziskovanj. |
| Šajos ieteikumos ietver vismaz informāciju par iedzīvotāju mērķa grupu, apsekojuma metodiku (tostarp reģionālos aspektus), saskaņoto apsekojuma anketu, informāciju par datu vākšanu, apstrādi un sniegšanu, kā arī datu kvalitātes prasības. | Ta priporočila zajemajo najmanj ciljno prebivalstvo, metodologijo raziskovanja (tudi regionalne vidike), usklajeni vprašalnik, zbiranje, obdelavo in pošiljanje podatkov ter zahteve glede kakovosti podatkov. |
| Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) nepieciešamo informāciju par valstu metodiku, kas tiek izmantota valstu inovācijas statistikā. | Države članice Komisiji (Eurostatu) zagotovijo potrebne informacije v zvezi z nacionalno metodologijo, ki se uporablja v nacionalni statistiki inovacij. |
| III PIELIKUMS | PRILOGA III |
| KVALITĀTES ZIŅOJUMU PRASĪBAS | ZAHTEVE ZA POROČILA O KAKOVOSTI |
| Ievads | Uvod |
| Kvalitātes ziņojumi standarta struktūrā, ko noteikusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, ietver gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvu rādītājus par datu kvalitāti. | Poročila o kakovosti vsebujejo količinske in kvalitativne kazalnike kakovosti podatkov, ki jih v standardni strukturi določi Komisija v sodelovanju z državami članicami. |
| Komisija (Eurostat) paziņo rezultātus attiecībā uz kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus var aprēķināt uz dalībvalstu sniegto datu pamata. | Komisija (Eurostat) predloži izide za tiste količinske kazalnike, ki se jih lahko izračuna na podlagi podatkov, ki so jih predložile države članice. |
| Dalībvalstis šos rezultātus interpretē un komentē, ņemot vērā datu vākšanas metodiku, un sniedz pārējos kvantitatīvos rādītājus, kā arī kvalitatīvos datus. | Države članice jih razložijo in komentirajo v smislu njihove metodologije zbiranja ter predložijo ostale količinske kazalnike in kvalitativne informacije. |
| Termiņš | Časovni razpored |
| Komisija (Eurostat) katru otro gadu 20 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām (līdz augusta beigām) nosūta dalībvalstīm standarta kvalitātes ziņojumu projektus, kuros jau ir daļēji iekļauti galvenie kvantitatīvie rādītāji un citi Komisijai (Eurostat) pieejamie dati. | Komisija (Eurostat) vsako drugo leto v 20 mesecih po koncu referenčnega leta (do konca avgusta) državam članicam predloži osnutke standardnih poročil o kakovosti, predhodno izpolnjenih s kazalniki kakovosti in drugimi informacijami, ki so Komisiji (Eurostatu) na voljo. |
| Dalībvalstis katru otro gadu 22 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām (līdz oktobra beigām) nosūta Komisijai (Eurostat) pabeigtus standarta kvalitātes ziņojumus. | Komisija (Eurostat) državam članicam vsako drugo leto v 22 mesecih po koncu referenčnega leta (do konca oktobra) predloži izpolnjena standardna poročila o kakovosti. |
| Pirmos kvalitātes ziņojumus par pētniecību un attīstību un valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai sagatavo par 2011. pārskata gada datiem, un tos iesniedz līdz 2013. gada 31. oktobrim. | Prva poročila o kakovosti R in R ter GBAORD se pripravijo za podatke za referenčno leto 2011 in se predložijo do 31. oktobra 2013. |
| Pirmos kvalitātes ziņojumus par inovācijas statistiku sagatavo par 2012. pārskata gada datiem, un tos iesniedz līdz 2014. gada 31. oktobrim. | Za statistiko inovacij se prva poročila o kakovosti pripravijo za podatke za referenčno leto 2012 in se predložijo do 31. oktobra 2014. |
| Turpmākos kvalitātes ziņojumus Komisijai (Eurostat) iesniedz katru otro gadu 22 mēnešu laikā pēc tam, kad ir beidzies pārskata gads, par kuru savākti dati. | Nadaljnja poročila o kakovosti se Komisiji (Eurostatu) predložijo vsako drugo leto v 22 mesecih po koncu referenčnega leta, za katero so bili podatki zbrani. |
| “B-C-D-E-46-H-J-K-71-72-73” | „B-C-D-E-46-H-J-K-71-72-73“ |
| “B-C-D-E” | „B-C-D-E“ |
| “B” | „B“ |
| “C” | „C“ |
| “E” | „E“ |
| “46-H-J-K-71-72-73” | J-K-71-72-73“ |
| “H” | „H“ |
| “71-72-73” | „71-72-73“ |
| Rezultāti attiecībā uz 1. mainīgo aptver un ir iedalīti četros inovācijas veidos – procesa, produkta, organizatoriskas un tirgzinības inovācijā. | Rezultati spremenljivke 1 zajemajo štiri vrste inovacij, na katere so razčlenjeni: proces, proizvod, organizacijske in trženjske inovacije. |
| ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus noteikumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 284/2012 | o uvedbi posebnih pogojev za uvoz krme in živil, ki izvirajo iz Japonske ali so od tam poslani, po nesreči v jedrski elektrarni Fukušima ter razveljavitvi Izvedbene uredbe (EU) št. 284/2012 |
| ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu [1], un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, | ob upoštevanju Uredbe (ES) št. 178/2002 Evropskega parlamenta in Sveta z dne 28. januarja 2002 o določitvi splošnih načel in zahtevah živilske zakonodaje, ustanovitvi Evropske agencije za varnost hrane in postopkih, ki zadevajo varnost hrane [1], zlasti člena 53(1)(b)(ii) Uredbe, |
| Lai aizsargātu sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību vai vidi gadījumā, kad attiecīgu risku nevar apmierinoši novērst ar pasākumiem, ko veic atsevišķas dalībvalstis, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus Savienības ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts. | Člen 53 Uredbe (ES) št. 178/2002 dopušča možnost, da se za živila in krmo, uvožene iz tretje države, zaradi varovanja zdravja ljudi, živali ali okolja sprejmejo ustrezni nujni ukrepi Unije, kadar tveganja ni mogoče na zadovoljiv način obvladati z ukrepi posameznih držav članic. |
| Pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā 2011. gada 11. martā Komisija saņēma informāciju, ka radionuklīdu līmenis konkrētā Japānas izcelsmes pārtikā pārsniedz Japānā piemērojamos intervences līmeņus attiecībā uz pārtiku. | Po nesreči v jedrski elektrarni Fukušima 11. marca 2011 je bila Komisija obveščena, da so vrednosti radionuklidov v nekaterih živilih, ki izvirajo iz Japonske, presegle vrednosti za ukrepanje, ki se za živila uporabljajo na Japonskem. |
| Šāds piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvnieku veselību Savienībā, tādēļ tika pieņemta Komisijas 2011. gada 25. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 297/2011, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas [2]. | Takšna kontaminacija lahko pomeni tveganje za zdravje ljudi in živali v Uniji, zato je bila sprejeta Izvedbena uredba Komisije (EU) št. 297/2011 z dne 25. marca 2011 o uvedbi posebnih pogojev za uvoz krme in živil, ki izvirajo iz Japonske ali so od tam poslani, po nesreči v jedrski elektrarni Fukušima [2]. |
| Šo regulu aizstāja ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 [3], ko vēlāk aizstāja ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 284/2012 [4]. | Navedena uredba je bila nadomeščena z Izvedbeno uredbo Komisije (EU) št. 961/2011 [3], ki jo je pozneje nadomestila Izvedbena uredba Komisije (EU) št. 284/2012 [4]. |
| Lai ņemtu vērā situācijas izmaiņas, Īstenošanas regula (ES) Nr. 284/2012 ir vairākkārt grozīta. | Izvedbena uredba (EU) št. 284/2012 je bila zaradi upoštevanja spremenjenega položaja večkrat spremenjena. |
